Naktssarunas

Naktīs, kad dienas spilgtums vairs nežilbina acis, domas kā pasta baloži viegli pieklauvē pie tava vēl gaišā loga, nesot uz spārniem dzejoli. Vai tas ir kliedziens, skumjas, pāri plūstošs prieks? Lūgums pēc sapratnes, pēc Mīlestības? Tas lai paliek katra paša ziņā. Man no šīm naktssarunām ar Dzejnieku atmiņā paliks brīnišķīgi mirkļi dzejas pasaulē un mūsu abu rakstītās vēstules septiņu gadu garumā. Es tās esmu salasījusi kā zvaigznes grozā – apkopojusi grāmatiņā.